ČAUMALA

Olas ārējais apvalks, kas galvenokārt ir veidots no kalcija karbonāta.
Atkarībā no vistas šķirnes var būt balta, brūna vai pat zili zaļa.
Krāsa neietekmē olas kvalitāti, gatavošanas apstākļus, uzturvērtību vai čaumalas biezumu.

OLAS BALTUMA (ALBUMĪNA) BIEZAIS SLĀNIS

Galvenais olu riboflavīna un olbaltumvielu avots.
Augstvērtīgām olām veido augstāku uzkalnu un mazāk izplūst kā olas baltuma šķidrais slānis.
Zemākas kategorijas olām ir šķidrāks un nav atšķirams no olas baltuma šķidrā slāņa.

GAISA KAMERA

Gaisa kabata, kas veidojas olas resnākajā galā.
Veidojas, samazinoties olas satura tilpumam, tai pēc dēšanas atdziestot.
Olai kļūstot vecākai, gaisa kameras izmērs palielinās.

OLAS BALTUMA (ALBUMĪNA) ŠĶIDRAIS SLĀNIS

Ir tuvāk čaumalai.
Augstvērtīgām olām izkliedējas ap biezā olas baltuma slāni.

DZELTENUMS

Olas dzeltenā daļa.
Krāsa ir atkarīga no vistas barības, bet nav olas uzturvērtības rādītājs.
Olā esošo vitamīnu, minerālvielu un tauku galvenais avots; veido apmēram pusi no olā esošajām olbaltumvielām.

ZEMČAUMALAS APVALKI

Divi apvalki – iekšējais un ārējais – ap olas baltumu.
Veido aizsargbarjeru, pasargājot no mikroorganismu iekļūšanas.
Gaisa kamera veidojas starp abiem šiem apvalkiem.

Olas uzbūve

ČAUMALA

Olas ārējais apvalks, kas galvenokārt ir veidots no kalcija karbonāta.
Atkarībā no vistas šķirnes var būt balta, brūna vai pat zili zaļa.
Krāsa neietekmē olas kvalitāti, gatavošanas apstākļus, uzturvērtību vai čaumalas biezumu.

OLAS BALTUMA (ALBUMĪNA) BIEZAIS SLĀNIS

Galvenais olu riboflavīna un olbaltumvielu avots.
Augstvērtīgām olām veido augstāku uzkalnu un mazāk izplūst kā olas baltuma šķidrais slānis.
Zemākas kategorijas olām ir šķidrāks un nav atšķirams no olas baltuma šķidrā slāņa.

GAISA KAMERA

Gaisa kabata, kas veidojas olas resnākajā galā.
Veidojas, samazinoties olas satura tilpumam, tai pēc dēšanas atdziestot.
Olai kļūstot vecākai, gaisa kameras izmērs palielinās.

OLAS BALTUMA (ALBUMĪNA) ŠĶIDRAIS SLĀNIS

Ir tuvāk čaumalai.
Augstvērtīgām olām izkliedējas ap biezā olas baltuma slāni.

DZELTENUMS

Olas dzeltenā daļa.
Krāsa ir atkarīga no vistas barības, bet nav olas uzturvērtības rādītājs.
Olā esošo vitamīnu, minerālvielu un tauku galvenais avots; veido apmēram pusi no olā esošajām olbaltumvielām.

ZEMČAUMALAS APVALKI

Divi apvalki – iekšējais un ārējais – ap olas baltumu.
Veido aizsargbarjeru, pasargājot no mikroorganismu iekļūšanas.
Gaisa kamera veidojas starp abiem šiem apvalkiem.

×Aizvērt

Pareizi pagatavota ola ir superēdiens

Dietologs un uztura ārsts Atis Tupiņš: “Interneta vidē ikvienam ir brīvi pieejami padomi par to, kā sabalansēt uzturu, un domas dalās par to, ko ēst, vai – tieši pretēji – ko neēst. Taču esmu ārsts ar 36 gadu pieredzi un vēl ne reizi neesmu dzirdējis vai lasījis, ka būtu nopietns, pamatots iemesls, lai neieteiktu ēst olas, protams, ja produkta ražošanas procesā tiek ievēroti kvalitātes standarti.

Uzzināt vairāk

Olu izmērs

XL
> 73g
L
63 - 72g
M
53 - 62g
S
< 53g
XL
> 73g
L
63 - 72g
M
53 - 62g
S
< 53g
×Aizvērt

Olu veidi

Pastāv četri olu tipi, kurus nosaka dējējvistu turēšanas veids. Balticovo piedāvā visu četru tipu veidus.

3.

Sprostos turētu vistu olas

Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, tiek turētas sprostos, kuriem ir likumdošanas aktos noteikts minimālais telpas izmērs uz vienu putnu, kas olu ražotājiem ir jānodrošina. Uz sprostos turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 3.

2.

Kūtī turētu vistu olas

Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, tiek turētas kūtīs, kurās tām ir iespēja brīvi pārvietoties pa kūti ārpus sprostiem. Uz kūtī turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 2.

1.

Brīvos apstākļos turētu vistu olas

Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, var brīvi pārvietoties kūtī un tām ir iespēja uzturēties ārā. Uz brīvos apstākļos turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 1.

0.

Bioloģiskos apstākļos turētu vistu olas

Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, var brīvi pārvietoties kūtī un tām ir iespēja uzturēties ārā, turklāt tām tiek nodrošināta bioloģiska pārtika. Uz bioloģiskos turēšanas apstākļos turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 0.

Ko nozīmē cipari uz olām

PIRMAIS CIPARS

Norāda dējējvistu turēšanas metodi: jo tas ir mazāks, jo labvēlīgākos apstākļos vista ir dzīvojusi.

0 – olas ir iegūtas bioloģiskajā saimniecībā

1 – olas dētas brīvas turēšanas apstākļos

2 – kūtī dētas olas

3 – sprostos dētas olas


Zināt olu izcelsmes valsti ir būtiski, jo Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda Latvijas ražotnes. Tik stingra kvalitātes uzraudzība nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Neapskatot kodu, daļa iedzīvotāju iegādājas olas, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas Savienības standartus. Turklāt nereti importētājām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi.

PĒDĒJIE CIPARI

Rāda Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmumam piešķirto identifikācijas numuru.

BURTU KODS

Atklāj, kurā valstī ola ir iegūta. LV apzīmē Latviju, PL – Poliju, bet LT – Lietuvu, utt.

PIRMAIS CIPARS

Norāda dējējvistu turēšanas metodi: jo tas ir mazāks, jo labvēlīgākos apstākļos vista ir dzīvojusi.

0 – olas ir iegūtas bioloģiskajā saimniecībā

1 – olas dētas brīvas turēšanas apstākļos

2 – kūtī dētas olas

3 – sprostos dētas olas

PĒDĒJIE CIPARI

Rāda Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmumam piešķirto identifikācijas numuru.

BURTU KODS

Atklāj, kurā valstī ola ir iegūta. LV apzīmē Latviju, PL – Poliju, bet LT – Lietuvu, utt.

BURTU KODS

Zināt olu izcelsmes valsti ir būtiski, jo Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda Latvijas ražotnes. Tik stingra kvalitātes uzraudzība nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Neapskatot kodu, daļa iedzīvotāju iegādājas olas, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas Savienības standartus. Turklāt nereti importētājām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi.

×Aizvērt

Olas un holesterīns

Daudzus cilvēkus uztrauc, ka olas bagātīgi satur holesterīnu. Vienā olā ir ap 200 mg holesterīna, kas atbilst pieļaujamajam uzņemtā holesterīna daudzumam dienā. Uztraukumam nav pamata, ja holesterīna līmenis asinīs ir normas robežās. Nedēļā droši var ēst septiņas olas jeb vienu olu dienā. Izrādās, holesterīns olās maz ietekmē holesterīna līmeni asinīs, toties liels piesātināto tauku daudzums uzturā to ietekmē gan. Tos uzņemam ar visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem: piena produktiem, gaļu, arī palmu, kokosriekstu eļļu un kakao sviestu. Tātad, ja apēdīsim vienu vārītu olu dienā, sirds un asinsvadu veselība netiks negatīvi ietekmēta, bet, ja ola tiks uzcepta (tauku daudzumu uzreiz varam palielināt par 50%) un vēl pievienosim bekonu vai citu gaļas izstrādājumu, apkaisīsim ar sieru, pavisam noteikti mūsu asinsvadi nebūs mums par to pateicīgi. Ja holesterīna līmenis jau ir paaugstināts, iesaka olu daudzumu, precīzāk, olu dzeltenumu skaitu, samazināt līdz trim dzeltenumiem nedēļā.

Vitamīni

Ja ikdienas uzturā tiek iekļautas olas, tā ir lieliska iespēja uzņemt ļoti daudz cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu. Olās ir A, D, E, B3, B6 un B12 grupas vitamīni. Olas satur A vitamīnu un A vitamīna nepietiekama uzņemšana pasaulē tiek saistīta ar ļoti ietekmējošu faktoru redzes zaudēšanā. D vitamīns ir olas dzeltenumā un tādēļ bieži vien olas dzeltenumu dēvē arī par saules vitamīna rekordistu, jo simt gramos šī produkta ir 6 µg D vitamīna. D vitamīns cilvēka organismā nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī stiprina imūnsistēmu.

Minerālvielas

Olas ir vērtīgs produkts, kas satur ļoti daudz vērtīgu un cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu un mikroelementu.Olās ir mazs ogļhidrātu saturs un aptuveni 12 g olbaltumvielu un tauku uz 100 g. Lielāko daļu tauku veido nepiesātinātās taukskābes, tostarp omega 3 un omega 6 taukskābes. Olās ir tādas organismam nepieciešamas uzturvielas kā cinks, selēns, retinols un tokoferoli. Tas piešķir produktam antioksidatīvu iedarbību, kas pasargā cilvēka organismu no dažādiem deģeneratīviem procesiem.

Holins

Holīns jeb B4 vitamīns ir ļoti svarīgs elements smadzeņu un nervu sistēmas darbībai, arī sirdsdarbībai. Izpētīts, ka cilvēkiem, kuri uzņem pietiekami daudz holīna, ir labāka atmiņa un asāka domāšana. Viena ola vidēji satur vairāk nekā 100 mg šīs vielas.

Antioksidanti

Olas ir piesātinātas ar spēcīgiem antioksidantiem, kas aizsargā mūsu acis no kaitīgās ultravioleto staru iedarbības un mazina kataraktas (acs lēcas apduļķošanās) veidošanās risku, pateicoties olas dzeltenumā esošajām vielām luteīnam un zeaksantīnam (acs tīklenē esošie pigmenti). Lielākā daļa šo vielu ir olas dzeltenumā un, lietojot to pietiekami samērīgi, ir pierādīts, ka tas mazina tīklenes deģenerāciju. Olas satur arī A vitamīnu un A vitamīna nepietiekama uzņemšana pasaulē tiek saistīta ar ļoti ietekmējošu faktoru redzes zaudēšanā.